Par novadu

Novada izveides vēsture:

1999.gada Dobeles rajona attīstības plānā pirmo reizi iezīmējās Tērvetes, Augstkalnes un Bukaišu pagastu sadarbības un apvienošanās iespējas.

2000.gadā tika parakstīts šo pagastu savstarpējas sadarbības līgums, paredzot kopīgus darbiniekus – arhitektu un juristu, kā arī sadarbību izglītības, kultūras un sporta jomās.

2002. gada 9. decembrī triju sadarbības pagastu deputāti pieņēma lēmumu par Tērvetes novada izveidi ar centru Tērvetes pagasta “Zelmeņi”, ko dokumentēja Latvijas Republikas MK noteikumi nr. 528 „Noteikumi par Dobeles rajona Tērvetes novada izveidošanu”.

2012. gada 15. decembrī tika organizēta Tērvetes novada Domes svinīgā sēde, lai atzīmētu 10 gadu jubileju kopš novada izveides.

2021.gada 1. jūlijā spēkā stājās Latvijas Administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jaunizveidotajā Dobeles novadā tika apvienoti līdzšinējie – Dobeles, Auces un Tērvetes novadi.

Līdz Dobeles novada nolikuma izstrādei un apstiprināšanai bijušajai Tērvetes novada domei ir mainīts nosaukums – Tērvetes administrācija.

Novada īss raksturojums:

Tērvetes novads atrodas Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. Novads robežojas ar Lietuvas Republiku, Jelgavas, Auces un Dobeles novadiem, kā arī Zaļenieku, Krimūnu, Auru, Penkules, Bēnes, Ukru, Vilces pagastiem.

Attālums no Tērvetes novada administratīvā centra līdz tuvākai pilsētai Dobelei ir 25 km, līdz Zemgales reģiona centram – Jelgavai 30 km, līdz republikas galvaspilsētai Rīgai 90 km. Tērvetes novadu šķērso valsts autoceļš Dobele-Bauska, kas ir viens no posmiem tā dēvētajā Zemgales jostā, kā arī valsts autoceļi Jelgava-Žagare un Jelgava – Auce.

Tērvetes novads ir izveidots 2002.gada 9.decembrī, apvienojoties Tērvetes, Augstkalnes un Bukaišu pagastiem. Tērvetes novada teritorijas platība sastāda 22424,2 ha, no kuriem 9289,1 ha ir Tērvetes pagasta teritorija, 6469,7 ha ir Augstkalnes pagasta teritorija un 6665,4 ha ir Bukaišu pagasta teritorija.

Tērvetes novadā galvenais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas sastāda 16966,5 ha, kas ir 76 % no kopējās zemes platības. Nākošais zemes lietošanas veids ir meži, kas sastāda 3664,7 ha vai 16 % no kopējās zemes platības. Pārējie zemes lietošanas veidi: krūmāji, purvi, ūdensobjektu zeme, zeme zem ēkām un būvēm, zeme zem ceļiem un pārējās zemes, kas kopā sastāda 1793 ha vai 8 % no kopējās zemes platības.

Novads ir slavens kā lauksaimniecības teritorija, auglīgas zemes aizņem 70% no teritorijas. Vidējā zemes kadastrālā vērtība svārstās no 1100 – 1700 EUR/ha. Otrs lielākais zemes lietošanas veids ir meži. Pateicoties Latvijas Valsts meži aktivitātēm, novadā strauji attīstās tūrisms.

Tērvetes novada teritorijā lielākie darba devēji ir akciju sabiedrība „Agrofirma Tērvete”, sociālās aprūpes centrs „Tērvete” , SIA „Rehabilitācijas centrs „Tērvete”” , divas vispārizglītojošās skolas un Tērvetes novada dome.

Tērvetes novadā (uz 01.01.2017) dzīvo 3582 iedzīvotāji, t.sk. Tērvetes pagastā 1891 iedzīvotāji, kas ir 52,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita, Augstkalnes pagastā 995, kas ir 27,7% no kopējā iedzīvotāju skaita un Bukaišu pagastā 696 , kas ir 19,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Tērvetes novada administratīvais centrs atrodas Tērvetes pagasta Zelmeņos, kur atrodas Tērvetes novada dome, Latvijas pasta Zelmeņu nodaļa, Tērvetes bibliotēka un kultūras nams.

Tērvetes novada teritorijā darbojas divas izglītības iestādes – Augstkalnes vidusskola un Annas Brigaderes pamatskola. Pie Augstkalnes vidusskolas un A. Brigaderes pamatskolas strādā pirmsskolas izglītības grupas ― „Zvaniņi” un „Sprīdītis”. Novadā ir četras pašvaldības bibliotēkas –, Tērvetes, Bites, Augstkalnes un Bukaišu.

Tērvetes novadā saglabājušies daudzi vēsturiski nozīmīgi kultūras pieminekļi, ievērojamākie no tiem ir Tērvetes un Augstkalnes evenģēliski luteriskās baznīcas, grāfa Pālēna kapliča, Tērvetes dabas parks ar Tērvetes, Zviedru pilskalniem un Klosterkalnu, Tērvetes sanatorijas apbūves komplekss, dabas liegums „Skujaines un Svētaines ieleja” , Sprīdīšu dendroloģiskais stādījums un „Sprīdīšu” viensēta, Ukru gārša, Mežmuižas pils apbūve un parks, „Vecstēgules” muižas apbūve, Bukaišu aizsargu nams, apmetnes un senkapi.

KONTAKTI

TUVĀKIE PASĀKUMI